- GALVENAIS, LAI BĒRNAM VISS IR LABI.
Šī vēlme it kā pašsaprotami nosaka rīcību - es pilnībā uzticos mediķiem.
Tā arī bieži māmiņas (un vēl vairāk tēti) saka:
- DAKTERI JAU TUR BŪS, VIŅI LABĀK ZINĀS, KAS JĀDARA.
- TĀTAD JŪS PILNĪBĀ UZTICIETIES MEDIĶIEM UN PAĻAUJIETIES, KA VIŅI PALĪDZĒS MAZAJAM PIEDZIMT.
- NU JĀ, VIENĪGI ES NEGRIBĒTU, KA DZEMDĪBAS STIMULĒ VAI VEIC IEGRIEZUMU.
Šajā brīdī tiek izteikta vēlme pēc maksimāli dabiskām dzemdībām (bez iejaukšanās), taču plānotā rīcība "pilnībā uzticēties mediķiem" nav atbilstoša vēlmei dzemdēt dabiski. (Protams, var un notiek arī pilnīgi dabiskas dzemdības, paļaujoties tikai uz mediķiem. Taču šoreiz mērķis ir uzrunāt katra paša atbildību un līdzdalību mērķa sasniegšanā)
- TĀTAD, KĀDAS TU GRIBI UN REDZI SAVAS DZEMDĪBAS?
- LAIKAM ES GRIBU DABĪGAS DZEMDĪBAS
Nereti vēlmes slēpjas aiz bailēm par kaut ko. Piemēram, sievietei ir bail, ka dzemdību laikā viņai nestāstīs, kas un kāpēc tiks/tiek darīts. Tātad, viņas vēlme ir, ka dzemdību laikā viņa tiks respektēta, ar viņu komunicēs un informēs par notiekošo vai nepieciešamajām manipulācijām. Katrai sievietei/ ģimenei vajadzību/vēlmju piramīda būs savādāka. Galvenais jautājums ir:
- KĀDA BŪS TAVA RĪCĪBA, LAI PĒC IESPĒJAS PIEDZĪVOTU SAVAS SAPŅU DZEMDĪBAS? VAI PLĀNOTĀ RĪCĪBA VEICINA VAI APGRŪTINA MĒRĶA SASNIEGŠANU?

Īss piemērs no manām dzemdībām.
Mans galvenais mērķis bija, lai viss ir kārtībā mazulim un man. Es uzticējos mediķiem, ka viņi zinās, kas man jādara. (Šodien man tas izklausās mazliet smieklīgi). Man nebija nekādu ekspektāciju par to, kā varētu izskatīties manas dzemdības. Tolaik dzemdības manā saprašanā bija tīri medicīnisks notikums, kuru vada dakteris. Viņš zinās labāk. Tātad man nebija nekāda rīcības plāna par to, KĀ DZEMDĒŠU ES?
Sākoties dzemdībām, es ierados slimnīcā pēc palīdzības. Un ziniet, es saņēmu pilnībā visu to, uz ko paļāvos. Visu to, ko mediķis var dot savas profesijas ietvaros:
ūdeņu pārduršanu
stimulēšanu
epidurālo anestēziju

Mērķis bija sasniegts - mazulim un man viss bija kārtībā. Esam dzīvi un veseli.
Nākamos gadus, dziedējot emocionālos pārdzīvojumus, es sapratu, cik daudz neapzinātu vēlmju manī bija par dzemdībām un cik maz apzinātas rīcības.

Ko es ar šo gribu teikt?
Apzinieties savas dzemdību vajadzības un vēlmes. Atrodiet savu atbildības daļu un atbilstošu rīcību to sasniegšanai.
Nē, tas negarantē, ka viss izdosies pēc plāna A. Bet jūs būsiet izdarījusi visu, kas ir jūsu atbildības un iespēju robežās, lai savu vēlamo dzemdību vīziju piepildītu.

Lai izdodās!
Dūla Inga