Mammīt, lūdzu, uzdāvini Man Savu Laiku! jeb Tik svarīgais laiks ar bērniņu, kurš vēl puncī

Pētījumi rāda, ka deviņu mēnešu laikā starp māti un bērnu notiek ārkārtīgi daudz mijiedarbību. Tās sākas jau agrīnajā grūtniecības stadijā - Bērns ieklausās mammā, un mamma bērnā, bieži vien tas notiek zemapziņas līmenī. Ir vesela komunikācijas sistēma, caur kuru bērns iepazīst savu ģimeni, ko bieži var novērot tikko dzimušam bērniņam kā reaģēšanu uz mammas balsi, pieskārienu un pat smaržu.
Emocionālo attiecību veidošana
grūtniecības laikā kādai sievietei var
būt ļoti dabiska, citai pavisam sveša.
Jebkurā gadījumā, piesaiste pakāpeniski veidojās grūtniecības laikā bez lielas
piepūles. Domāšana par mazuli, sajušana, mīlestības sūtīšana bērniņam jau rada
dabisku saiknes veidošanos.
Nozares pētnieki (patiesībā arī mūsu vecmāmiņas) jau daudzus gadus zina, ka veselīgas attiecības starp mammu un bērnu ir pamats bērna drošības, uzticēšanās un neatkarības sajūtai, kas izpaužas arī bērnam pieaugot – visu viņa dzīvi.
Piesaiste un attiecību veidošana ar
bērniņu sākot no dzemdību dienas nereti var izrādīties ļoti sarežģīta, īpaši,
ja dzīvē bijuši lieli pārdzīvojumu vai jums ir sarežģītu dzemdību pieredze.
Veselīgu un mierīgu attiecību veidošanās ar bērniņu pēc piedzimšanas būs
vieglāka, ja attiecības ar viņu sāksiet veidot jau grūtniecības laikā.
Zīdaiņi, kuri jūtas droši un
pasargāti, guļ un ēd labāk, raud mazāk, turklāt aug par neatkarīgākiem, pašpārliecinātākiem
un drošākiem cilvēkiem (gan kā bērni, gan kā pieaugušie).
Ir svarīgi zināt, ka bērniņš
mammas vēderā jūt mammas emocijas, gan priecīgās, gan bēdīgās. Sievietē pašā un
apkārtējā vidē notiek daudz dažādu pārmaiņu, notikumu. Nereti tas rada stresu.
Šāds stress ir normāls un var pat palīdzēt vēl nedzimušajam bērnam iemācīties
tikt galā ar ikdienas stresa situācijām. Taču, ja grūtniecības laikā tiek piedzīvoti
lieli satricinājumi, kā piemēram, attiecību problēmas ar vīru, ģimeni, dzīvesvietas maiņa, finansiāli sarežģījumi vai
pat traumatiskas pieredzes kā nelaimes gadījumi, slimība, tuvinieka nāve,
bērniņš mammas vēderā var saņemt pārāk daudz stresa. Kad sieviete jūtas
depresīva, trauksmaina, ilgstoši nomākta, bērniņš saņem daudz negatīvas
ietekmes. Ja mātes stresa hormons (kortisols) ilgstoši ir pārāk augsts, tas var
ietekmēt augļa augšanu un smadzeņu attīstību. Nedzimušais mazulis ļoti labi
spēj sevi pasargāt no stresa, taču, ja tā būs par daudz, mazulis sajutīs stresa
ietekmi. Lai kompensētu šos dzīves uztraukumus, katru dienu atrodi laiku savam
mazulim, tas radīs emocionālu noturību jums un jūsu vēl nedzimušajam bērniņam.
Par to, kā veidot attiecības ar bērniņu vēl pirms dzemdībām, lasi nākamajā rakstā!
Avoti:
"Bonding During Pregnancy". Dianne Maroney, Klīniskās aprūpes speciālists Psihiatrijā/garīgajā veselībā, ar specializāciju par agrīnās dzīves pieredzes ietekmi uz zīdaiņu, bērnu un pieaugušo garīgo veselību; (http://www.expectantmothersguide.com/articles/bonding-during-pregnancy/)
“10
ways to bond with your baby bump” (http://www.babycentre.co.uk/a1049630/10-ways-to-bond-with-your-baby-bump#ixzz4Ucyc7Ly6)
Dr.Govri Motha, Kārena Svoda Maklauda, “Vieglu dzemdību metode”, 2004